Nemaz nezinu, ar ko lai sāk, šī bijusi ļoooti piedzīvojumiem bagāta diena un vakars. Kā jau iepriekš rakstīju, rīts likās mazliet izčakarēts ar nenotiekušo lekciju, toties pēcpsdiena to atsvēra.
Simulation project:
Šī laikam būs mana mīļākā lekcija ever. Pasniedzējs harizmātiska persona, ar lieliskām angļu valodas zināšanām un pieredzi. Tā teikt-klausies viņā muti pavēris... Bet nav dūmi bez uguns-arī pats priekšmets kaut kas nebijis un sasodīti interesants. Būtība tāda, ka mēs tiekam sadalīti komandās pa 5 cilvēki, un mums pieder viena kompānija, kuras likteni lemjam. Viss notiek virtuālajā vidē-speciālā programmā, kas aprēķina mūsu izdarītās izvēles. Lekciju vadām mēs, nevis pasniedzējs. Un pārējās komandas ir mūsu konkurenti. Arī atzīmes tiek dalītas pēc tā, cik veiksmīgi pelna tavs uzņēmums, lai gan tas nav vienīgais faktors. Labi, protams, tas nebūs viegli-jo ir jāapgūst daudz info,daudz kas jāatkārto un vēl jāmēģina sastrādāties ar citu valstu studentiem. Manā grupā, piemēram, ir divas lietuvietes, čehs, un spāniete-esam universāla komanda. Diemžēl divi mūsu biedri ne tik labi prot angļu val. Uzņēmumā tiek sadalīti arī amati, izskatās, ka būšu atbildīga par mārketingu. Paralēli ir vēl kaudze dažādu citu knifiņu. Bet spēle, kas citās valstīs tiek dēvēta arī par "kara spēli" sāksies rīt. Jau esmu azartā.
Beidzot arī notika portugāļu val. kursi, par kuriem neko pozitīvu nepateikšu. Daudz studentu, viena pasniedzēja. Tā pati šodien diezgan draņķīgā angļu val paziņoja, ka šī ir pirmā un pēdējā reize, kad viņa ar mums runā english. Tātad rīt mums sāksies īsta ķīniešu ābece.
Uzkodu vakars:
Šovakar vienā bārā netālu no mūsu dzīves vietas tika organizēts pasākums erasmusiešiem. Kur par 3,5 eur biļeti varējām tikt pie uzkodām un diviem dzērieniem. Uzkodas bija interesntas-dažāda veida makaroni, pagatavoti interesantos veidos-ar fetas seru, gaļu un vēl kaut ko. Noprovēju arī vietējo alu-tāds pats kā LV. Bet pats labākais, ka pateicoties šim pasākumam, esam tikušas pie jauniem draugiem. Skolā bija savākušies tie, kas turp vēlējās doties, tā nu mēs ar Madžu pa priekšu rādījām ceļu. Rezultātā mums ir beidzot pašām sava kompānija, kas sastāv no lietuviešiem un čehiem. Tomēr vairāk vai mazāk mums nodibinājies ciešāks kontakts ar divām leišu meitenēm, tām pašām, ko jau esmu vienreiz pieminējusi. Viņas sauc Milda, bet otras vārds ir visai savdabīgs-Giedre. Pavadījām laiku bārā, sēžot mīkstos spilvenkrēslos, pļāpājot un jauki pavadot laiku. Vakara kulminācija bija kāds puisis, kurš pēkšņi sāka spēlēt klavieres. Tas bija pasakaini skaisti, jo visa mūsu grupiņa apklusa un sapņainām acīm vērās pianistā. Pēc pāris gabaliem viņam pievienojās vēl kāds džekiņš, kas sāka piedziedāt pavadījumam. Tā teikt privāts koncerts.
Ejot prom, iepazināmies arī ar divām poļu meitenēm, kas mācās šeit medicīnu. Tā kā viņas šeit nevienu nepazīst, uzaicinājām viņas pievienoties mums rītvakar. Jā, rītvakar briest pamatīgs baļļuks. Tauta iziet ielās, un beidzot neesam tikai divas vien.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru