Atpakaļ uz skolu

Šodien pa galvu pa kaklu nesāmies uz skolu. Lai gan tikšanās bija norunāta tikai 15.00- mēs, un ar to domāju sevi, nevarējām laicīgi izčammāties. Lai atstātu uz skolas administrāciju kaut cik vērā ņemamu iespaidu, atminoties iepriekšējo tikšanos, savā nelielajā lupatu kaudzē izraku savu vienīgo zolīdo kleitiņu. Bet ak tavu nelaimi, vienīgās piemērotās kurpes - uz papēžiem, nu neko-iespaids taču jāatstāj! Bet Lisboa un augstpapēži ir tas pats, kas uz koka kājām staigāt pa ledu. Bet galu galā tiku sveikā cauri tikai ar dažām tulznām.

Universitātē ieradāmies ar novēlošanos, jo mūs pa ceļam vēl aizkavēja vakardien satiktais baņķieris. Stulbums-izrādās, ka man iedotā karte vēl nemaz nav aktivizēta, un šobrīd mana nauda ir kaut kur pa vidu starp diviem kontiem. Būs jāgaida līdz otrdienai. 

Skolā:

Nezinu, ko īsti biju gaidījusi, bet viss galu galā atrisinājās pavisam vienkārši. Mūsu statuss bija noskaidrots, un mierīgi varējām turpināt būst vienkārši studenti. Mazliet nepatīk izvēlētais stundu saraksts, jo dažas programmas izņemtas arā un vietā pieejamās nav gluži tas, ko vēlējos- nu grāmatvedība jau nu noteikti. Pirmdienas mums būs brīvdienas. Kā uzzinājām, skolā iespējams papusdienot par nieka 2,40 eur, un arī grāmatas mums nebūs jāpērk.  Mūsu tikšanās moments bija īss, pat nepaspēju aplūkot pārējos kursa biedrus- visi izklīda kur nu kurais. Palikām tikai mēs ar Madžu un 2 lietuvietes atkal, bet šoreiz mūsu vecuma. Tad nu mēs četratā  ar vienu portugāļu izpalīgu pildījām dokumentus, lai tiktu pie metro kartēm. Bet no skolas tik ātri aizmukt nespējām. Nācās sagaidīt mūsu LV koordinātorus. Un portugāļu, īpaši vīriešu, viesmīlība ir vairāk kā nepieciešama. Ja tu kaut ko pajautā-tev tiek uzreiz atrastas desmit dažādas atbildes, bildes un viss, ko tu vēlies vai nevēlies. Domāju bus interesants mācību semestris.

Mūzikas diena:

Šodien visās malās Lisboa cilvēki muzicē. Iznākot no metro mūs sagaidīja jauniešu bariņs uniformās spēlējot dažādus instrumentus. Savukārt ejot pa Liberdadas ielu, kas ir apmēram tas pats, kas Rīgā Brīvības iela, uzgājām brīvdabas koncertu. Kur 3 jauni puiši spēlēja uz skatuves ģitāras un dziedāja kā eņģeļi. Piepūlcējāmies pārējo ļaužu bariņam un kopistiski labu brīdi izbaudījām piedāvāto daiļradi. Grūti iedomāties, ka no tik jauniem cilvēkiem ( solistam varēja dot 15 gadus) var nākt tik nobriedusi balss.