Šoreiz tā īsumā par vakardienu. Bijām beidzot aizgājušas uz banku, lai atvērtu vietējo kontu, jo savādāk sanāk ļoti dārgi katru reizi izņemt bankomātos naudu, un ne visur arī manu Visa pieņem, tāpēc apmeklējām erasmus studentiem draudzīgo BPI banku. Šeit atvērt kontu daudz sarežģītāk, jo tiek uzdoti vesels lērums, manuprāt, nevajadzīgu jautājumu. Toties karti gan jau tu dabū tai pašā dienā, nav jāgaida nedēļa kā LV. Man lieti noderēja mana apdrošināšanas polise, jo tur uzrādīta mana adrese LV, kas šiem arī bija tik nepieciešama un tādejādi izvairījos no liekām klapatām.
Mūs apkalpoja jauns baņķieris, kas vislaik šausminājās par mūsu īsajiem vārdiem. Iedomājaties-man ir tikai divi- vārds un uzvārds, kamēr viņam pašam esot veseli septiņi tādi. Puisis kā Madža pamanīja, šķita visai uztraucies tiekot pie tik svarīgiem klientiem kā mēs. Viņš arī visai uztraucās par mūsu drošību un ieteica turēties no Portugāļiem pa gabalu, jo vņa vārdiem-šie esot ļoti gudri. Nu lai nu būtu :D Tā nu man tagad ir oficiāli atvērts konts Portugālē un pamazām visu naudiņu sūtu uz turieni.
Uztaisījām arī fotosalonā bildes priekš dokumentiem. Sen man neviena fotogrāfija ar manu feisu tādā palielinājumā nav tik ļoti patikusi, kā šī. Nospriedām ka tā fotogrāfe tomēr prot savu arodu kā pienākas.
Un tad vēl uzgājām veselu lērumu veikaliņu, kur par smukām cenām var iegādāties dažādas drēbes. Piemēram par 17 eur var iegādāties tīri smukus džinsus. Un atradu arī savu favorītu-kādu indiešu stila veikaliņu, kur apģērbi-jo krāsaināk jo labāk. Fonā skan patīkama mūzika, un apkārt jūtams viegls vīraka aromāts. Jau noskatīju vienu kleitiņu, ko labprāt iegādātos. Te Lisbo ir tādi veikali un preces, ko LV nekad nedabūt, bet saproti, ka nav prāta darbs tagad skriet un visu pēc kartas pirkt, jo beigās attapsies un dzīvosi tiešām uz mandarīniem. Bet maz pamazām...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru