Vakardiena atkal sākās ar vizīti bankā. Šoreiz, lai atvērtu Madžai kontu. Mēs jau tur sajutāmies kā savējās-visi mūs pazīst un tikām apkalpotas ārpus darba laika. Nosēdējām pļāpājot ar baņķieri vairāk kā stundu. Iedomājaties-tā vietā, lai mēs runātu par konta atvēršanu, mums tiek zīmēta karte, kā nokļūt vakarā uz foršākajiem baļļukiem. Un tas jau vēl nav viss-baņķieris apsolīja mūs pirmdien sagaidīt ar paša izveidotu sarakstu ar vietām, ko mums vajadzētu apmeklēt. Es jau laikam vienreiz minēju, ka portugāļu vīrieši ir ĻOTI laipni. :D Mazliet biedē apziņa, ka viņam ir mūsu telefona nr. un adrese, bet mēs savukārt vismaz zinām ,kur šamējais strādā.
Pārrodoties mājās pagatavojām gardu maltīti. Bet, kad pienāca trauku mazgāšanas brīdis, saskārāmies ar nepatīkamu smaku-gāzes noplūdi. Atvērām logus un gaidījām, kas notiks. Godīgi sakot, mums nebija ne jausmas, ko iesākt, jo pazvanīt vietējam gāzmeistaram, kura nr. mums bija atstāts, nevarējām, jo mūsu vietējie nr. vēl nav aktivizēti. Bet galu galā, noplūde beidzās, tāpat kā sākusies-mistiski.
Tad nāca sos zvans mūsu meistaram Kārlim, kurš kā jau vienmēr mums palīdzēja atrisināt šķietami neatrisināmus jautājumus ar datoriem. Šoreiz Madžai bija nobrucis internets, un caur skype mēģinājām risināt šo problēmu. Izdevās. Bet tas prasīja arī pamatīgu vēderpresīti, jo bijām pārsmējušās līkas. Tas tik bija vareni-mēģināju iepūst savā datorā, bet tā vietā piespļāvu. Garš stāsts. :D
Un tad jau vakars arī bija klāt. Pēc pusnakts lavījāmies arā, lai dotos pa noradēm uz pasākuma vietu. Gājam un nonācām zem tilta, kur kāda vietējā grupa sniedza diezgan vērā ņemamu koncertu. Mūzika bija visai primitīva-ritmiska, brutāla, bet spēcīgi iekustināja mūsu gurnus. Kājas pašas nemitējās sist līdzi bungu ritmiem. Pastāvējušas labu brītiņu, šeit nospriedām doties un Erasmus corner, lai satiktu sava vecuma cilvēkus.
Un tad sākās murgs:
Mūsu iela, un citas ielas ap mūsu ielu bija pārblīvētas ar cilvēkiem. Un ar pārblīvētas es domāju, ka mums fiziski nācās sadoties rokās un lauzt ceļu cauri pūlim, mēģinot neuzdurties uz kādas cigaretes gala vai neapliet sevi ar alu. Tāda sajūta it kā tu būtu Prāta Vētras koncertā un mēģinātu nokļūt pie skatuves. Es jau smējos, ja izlektu pa mūsu istabas logu, visticamāk piezemētos uz cilvēku galvām, jo šiem vienkārši nebūtu kur mukt. Tā mēs lauzāmies cauri uz "stūrīti". Pakavējušās tur, sapratām, ka mūsu paziņas šeit nav manāmas un nolēmām doties atpakaļ. Šoreiz lauzt ceļu uzzņemos es. Pēc kāda brītiņa Madža mani aptur un saka, ka ja mēs gribot iepazīties ar cilvēkiem, tad vismaz jamēģina dot tiem iespēju. Jo kā izrādās, laužoties cauri pūlim, pat neesmu pamanījusi, ka kād vēlas ar mums iepazīties. Tā nu apsolīju, nākamreiz piestāt. Un nepagāja ne 5 min, kad jau tikām pārtvertas. Mūs apturēja divi portugāļi, ar ko uzsākām tā vakara garāko sarunu. Izrādās, ka šie vasarā bijuši LV un Lietuvā. Tad nu mums tika rādītas bildes mobīlajā tel. un slavēta Rīga un tās klubi. Šiem interesēja arī kāpēc Rīgā tik populāra figūra ir melnais kaķis, uz ko nemācējām atbildēt. savukār viņi mums pastāstīja kapēc Lisboa tik bieži sastopams gailis, gandrīz katrā suvenīru veikaliņā. Izrādās tas saistīts ar kādu leģendu vai parunu. Par to, ka ja kād melo, tad gailis sāk dziedāt, vai kaut kā tā. Tā jau bija interesanti parunāt. Tikām uzaicinātas doties šodien ar viņiem uz pludmali, bet viss beidzas ar to, ka tad, kad Madža centās skaidrot mūsu situāciju ar telefoniem, šie domāja, ka mēģinām viņiem iesmērēt feiko nummuru. Vārds pa vārdam un jau tikām uzaicinātas tālāk doties uz bāru, kas mums gluži nebija pa prātam. Viens no draugiem izrādija īpašas simpātijas Madžai kā rezultātā nonācām pie secinājuma-jātiek prom! Bet kā?
Visi kopistiski sākām lauzties pūlī, lai tiktu uz bāru, un tad radās arī izdevība-viņi atpalika, un mēs vienkārši paņēmām vagu, sākām līkumot starp cilvēkiem un pazudām pirmajā sānieliņā. Atdzīšos, bija bail skatīties atpakaļ, bet veiksmīgi aizšmaucām. Tad nāca smagais atpkaļceļš uz mājām, kur atkal galvenais šķērslis bija cilvēku pūlis, bet galu galā veiksmīgi nonācām savās gultiņās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru