Iepzīstot pilsētu

Vakar ar Madžu devāmies Kolumba cienīgā ceļojumā cauri Lisboa. Rīts sākās ar nelielu pārsteigumu-vācu puika tīrīja mūsu kopīgās telpas, kaut LV būtu tādi kaimiņi...:D Sākumā vienkārši klīdām, kur acis rāda, bet pārsvarā virzījāmies uz leju vien uz leju vien, jo pilsēta, kā, jau minēju, kalnaina. Devāmies novērtēt skatu pie upes un noprovēt ūdens siltumu, likās tīri Ok. Atradām arī labu labās suvenīru vietiņas, kur manas brošas vienkārši nobāl pret to krāšņumu, kas rodams tur. Un auskari-labāk namaz nesākšu...Un, ja Ieva šito lasa, tad zini, ka auskarus tev man būs ļoti grūti izvēlēties, jo piedāvājuma klāsts pārspēj manas iztēles iespējas :D

Kad jutām, ka beidzot pēdējo divu dienu laikā pienācis laiks ieturēt kādu kārtīgu, siltu maltīti, devāmies restorānu medībās. Uzgājām vienu ķīniešu ēstuvi, kas mūs pesaistīja ar to, ka porciju formē pats- par 9 eur piekrauj tik cik vien vēlies, un atšķirībā no citām vietām, te tu vismaz redzi, ko izvēlies. Tur bija visādas interesantas lietas, izmēģināju siera bumbiņas un vēl kkādu no rīsiem vārītu saldo bumbu. Madža, kā jau gaļēdājs, noriskēja un paņēma šo to vairāk. Tā nu sēdējām, baudījām maltīti un apcerējām savu laimi un neiespējamību būt šeit :)

Jā, un atradām arī lēto kurpju paradīzi, kur kādu dienu atgriezīsimies. Man tikai bažas radīja piedāvāto zābaku klāts, jo tas atkal liek aizdomāties par ziemu. Bija stereotips, ka tādi te nav nepieciešami, un nemaz negribu domāt, ka mani siltākie apavi ir pieticīgas botiņas.

Un tad jau arī bija laiks mēģināt laimi un doties atkal uz mega lielveikalu. Šoreiz vienas pašas, bez gida devāmies iekšā metro tuneļu labirintos, un tavu laimi-nonācām tur, kur vajag. Šī brauciena laikā atklājām ļoti īpatnēju portugāļu vīriešu kultūras iezīmi-viņiem metro patīk grauzt nagus un rubināt degunus, un tad laist pirkstus caur matiem. Mēs ar Madžu nospriedām, ka te noteikti manikīrs ir ļoti dārgs :D

Lielveikals, bija īsts izaicinājums mūsu spēkiem un pacietībai. Tīiiiik milzīgs un tīiik daudz lietu, ko jāiegādājas. Tā nu vadoties pēc iedomāta saraksta: šampūns, mačalkas....sākām savu ekspedīciju. Jūs pat nevcarat iedomāties, cik grūti ir kaut ko nopirkt, nezinot, kas rakstīts uz etiķetes-vai tas šampūns domāts, sausiem, taukainiem vai kādiem tur matiem? Vai tā vispār ir dušas želeja un vai tas pūlveris ir baltām vai krāsainām dērbēm? Lai iegādātos kosmētikas noņēmēju nācās palūgt vienai portugālietei iztulkot etiķeti. Un, lai ko arī citi neteiktu, visi portugāļi ar ko esam runājušas ir mūs sapratuši. Atklājām arī to, ka šeit nepastāv tāda lieta, kā krējums vai biezpiens-ak es nabadzīte.  Toties vīni, nu vīni te ir uz urrā. Un galvenais tīiiiiiik lēti-mēs nopirkām vienu par 0,99eur, un teikšu godīgi, tīri baudāms. Toties saimniecības preces te gan ir pat ļoti dārgas, varbūt tas skaidrojams ar to, ka tādi mazie iepakojumi, pie kādiem esam pieraduši mēs, šeit ir ļoti reti sastopami, kaut vai veļas pulveris. Secinājums no iepirkšanās-vienā reizē visu aiznest gandrīz neiespējami, ja tev nav pašam sava mašīna.

Nu beidzot arī izkrāmējam savu niecīgo iedzīvi, un beidzot izgulējos, jo šonakt troksnis ārpusē nebija tik traucējošs.

Adjos, līdz rītdienai...