Pūšoties

Šodiena tāda mazliet izčakarēta, jo vakar saņēmām vēstuli no Paulas, par to, ka viņa šodien ieradīsies pēc īres maksas, bet neprecizēja cikos, un uzzvanīt viņai arī nevarējām. Tādēļ visu dienu turējāmies istabas tuvumā, lai nepalaistu šamējo garām. Bet galu galā ap 21.00 sagaidījām viņas asistenti, kam adevām naudiņu un iztaujājām vēl par šādām tādām lietām. Cerams tiksim pie gludekļa un mīkstā spilvenkrēsla.

Rītu pavadīju sēžot pie neta, un dusmojoties uz savu datoru, kas pekšņi izdomājis izdvest skaļas skaņas un uzkarst, par spīti tam, ka pirms kādiem 2 mēn biju aiznesusi to iztīrīt. Nu riktīgs muļļa, varbūt lidojums, spiediens nabadziņu ietekmējis ne visai labvēlīgi. Bet nu ceru, ka 4 mēn vēl kopā pārcietīsim, līdz nākamai tīrīšanai...

Vēlā pēcpusdienā bijām aizgājušas tepat aiz stūra uz Erasmus biroju pēc informācijas un "Sveiciena pakas". Nogaidījām rindā gandrīz h, ko pavadījām liederīgi-aprunājot apkārtējos erasmusiešus, mēģinot uzminēt no kurām valstīm viņi nāk un lasot pieejamos bukletus. Tā uzzināju, ka Bairro Alto rajonā, kur dzīvojam ,ir ap 200 bāru, un tas ir visai ievērojams un populārs rajons. Šī ir arī vieta, kur var izpausties  jaunie modes mākslinieki, un te pieejami dažādi apģērbu veikali. Izstāvējušas rindu, devāmies aprunāties ar informatīvo satsāvu un nokārtot erasmus identifikācijas kartes, pateicoties kurām mums pieejamas dažādas atlaides, un tā ir arī caurlaide pasākumos, tādos, kā piemēram šodien, uz ko vēl tikai dosimies.  Diemžēl, man vēl nepieciešams foto, lai karti pabeigtu, bet to visticamāk nokārtošu rīt. Mūs izprašņāja, kur dzīvojam, kādos apstākļos. Kad pateicām cenu, ko maksājam, šie nosprieda, ka dzīvojam kaut kādā bomžatņikā., jo normāli skaitās, ja tu par istabu maksā sākot no 200eur. Bet cena atbilstoša atbildības līmenim, tāpēc par to klusēšu.

  Jā, šodien ar mūsu kaimiņieni Alesandru dosimies izklaidēties uz kaut kādu klubu erasmusiešiem, kas atvērts tikai no 1.00 naktī. 

Vispatīmakā dienas daļa izrādījās vakariņas, ko pavadījām virtuvē pļāpājot ar kaimiņiem. Runājām par veģetārismu, ceļojumiem un to, cik kritiska ir mūsu ētgriba, šeit ierodoties. Gan Patriks, gan Alesandra nokritušies svarā, un arī es jūtu, ka saule mazina rīšanas refleksus-ēd, tāpēc, ka jāēd, nevis tāpēc, ka gribas. Atrodoties šeit, dienu no dienas nākas lauzt kaut kādus ierūsējušus stereotipus. Vienmēr licies, ka Portugāle ir tā vieta, kur tu vari noprovēt patiešām gatavus tomātus, gurķus, vai citus dārzeņus. Nu tad mīļie ziniet-tie ir meli, jo tomāti te, piemēram, ir zaļi-varat iedomāties-ZAĻI! Un arī salāti un citi produkti-it kā jau vienreiz būtu lietoti. Tādēļ gribu atrast un apciemot kadu vietējo tirgu, kur paši fermeri pārdod savu produkciju.

Vakar pie mūsu loga bija apmeties viens bezpajumtnieks, kuram bija pašam savs dīvāns, ledusskapis, un datora monitors. Tiešām dīvains skats, kā cilvēks guļ uz ielas, bez kompleksiem iebāž roku biksēs un pakasa niezošās ķermeņa daļas. Gribēju šo kuriozu iemūžināt, bet šorīt no rīta, nebija ne miņas no mūsu jaunā kaimiņa. Otrā pusē dzīvoklim mums mīt pavisam citi kaimiņi, tādi kam patīk pagalmā sanākt kopā un līdz vēlai naktij spēlēt kārtis. Man ir plāns reiz viņiem pievienoties, jo dažreiz šos paslepus pa logu vēroju, un šķiet tiešām jautri. Madža piekrita man pievienoties, ja izšķiršos spert pirmo soli, un iešu iepazīties ar viņiem. Tad jau redzēs.

*BB