Šorkats

Tātad šis tiešām būs šorkats par pēdējo nedēļu, jo pirms pāris stundām ielidoja mamma ar Baibu, un jāliekas drīz uz auss, kā nekā priekšā ekskursijām bagātas četras dienas. Un esmu priecīgs cilvēciņš-man ledusskapī stāv biezpiens un Kārums sieriņi- beidzot. ŪUUn liels paldies tev oma, par kārumiem un atsūtītajām dāvaniņām, un talsiniekiem bučas-eņģelītis super :* Un Vecmmamai paldies par adītajām vilnas zeķēm, un Gundai par skaistajiem auskariņiem, un Lainei par Aņčiņ tēj :) Sajūtas kā Ziemassvētkos :D

Zoo

Pirmdien, ja atmiņa neviļ bijām trijatā ar Madžu un Giedri uz vietējo Zoo. Varbūt platības ziņā diez ko nav lielāks par Rīgas toties piedāvajums gan pārspēj daudzkār pašmāju. Šeit iespējams arī izbraukt ar gaisa bānīti un redzēt Zoo no augšas, protams izmantojām iespēju. Mani mīļākie lopiņi šī apmeklējuma laikā-mazie, smieklīgie surikāti-mūžīgā kustībā un ļoti sķietami cilvēcisku smaidu. Otrajā vietā paliek gorilla, kas tik ļoti nopietni un dziļdomīgi mūsos raudzījās, ka mazliet pat uzmetās zosāda-liekas tiešām savējais. Trešajā vietā-jūras veltes-delfīni un jūras lauvas. Mani pat viens tāds sabučoja ar savām slapjajām ūsām. Madža pat veselas divas bučas no šī jūras tēviņa dabūja. Izbaudījām ekskluzīvu šovu ar delfīniem un jūras lauvām. Sāku apsvērt iespēju pamest ekonomiku un kļut par veterināru, lai tikai varētu paplunčāties kopā ar šiem spurainajiem zīdītājiem. Tad vēl uzspējām uz pelikānu šovu, un uzzinājām ļoti interesantus faktus-pelikāni labos apstākļos var nodzīvot līdz 80 gadu vecumam. Redzējām pelikānus, kas daudz vecāki par mani pašu. 

Mīļums

Labākie draugi

Safari par brīvu

Mazs pūkains KROKODILS

Surikāts-mans favorīts

Flamingo

Savējais

Nezināms objekts

Pusdienlaiks

From Madagaskara :D

Vecie pelikāni

Bučošanās laiks!

Streiks

24.oktobris pasaulē izskanēja kā streiku diena Portugālē. Šajā datumā nekursēja metro, nestrādāja pasniedzēji, aviācija un mediķi. Bet vai mēs kaut ko no tā izjutām? Nē!

Šajā dienā kopā ar pasniedzējiem (ar viņu mašīnām) devāmies uz Setubal vīna darītavu, kur tikām izvesti nelielā ekskursijā un, protams, neizpalika arī vīna degustācija. Pirms tam jau biju Porto Calem vīna darītavā, bet šī bija citādāka, un tas man patika. Tikām ievesti tumšā klosterim līdzīgā noliktavā ar milzīgām vīna mucām, kur fonā skanēja vīru koris-atmosfēra iespaidīga. Tad pazibsnijām degungalus pie slēgtām pagraba durvīm, kur vīndaru ģimenei jau entajās paaudzēs glabājas personīgā kolekcija jau sākot ar 1880. gadu. Un ja tu neesi Romas pāvests vai vismaz Obama, tad šeit tikt iekšā tikpat kā neiespējami. Durvis tiek atvērtas vienīgi eminencēm ar lielo burtu. Jauks pasākums ar labu pēcgaršu, vienīgi gribējās nedaudz garāku. Tajā pašā vakarā ar Madžu divatā aizčāpojām uz naksnīgo krastmalu, jo kaut kā nespējām koncentrēties uz gatavošanos nākamās dienas kontroldarbiem. Jā, šī nedēļa diezgan patraka un pēc ilgiem laikiem noslogota, bet nu....Esam mēs-un visu tad uz to pašu pašu pēdējo brīdi. Paldies Elvai par laika kavēšanu skype :D

Kaut kā nāk miegs, neko vairāk neatceros, tiekamies pēc pāris dienām :)

Pudeļu iesaiņojums

Veco laiku uzpildes sistēma

Mazās mucas

Tur kaut kur ir vieta, kas ņemās ārā, un tur cilvēks lien iekšā tīrīt iekšpusi

Mistiskā roka