Fado

Kas parasti paliek visvairāk mūsu tik sarežģītajos prātos? Protams, emocijas! Un vai tās parasti ir tās emocijas, kas rodas pastaigas laikā, skatoties filmu, ēdot picu vai darot vēl ko tik ikdienišķu? Domaju, ka nē, tās parasti ir sajūtas, kas rodas vēl nebijušā piedzīvojumā, emocijas, kas liek uzbangot adrenalīnam. Vakar, laikam, man laimējās izbaudīt tieši tāda veida emocija-ko tik viegli viss neaizmirst :D

Viss sākās jau kādu laiciņu atpakaļ, kad ar leišu meitenēm spriedām, ka vajadzētu takš vienreiz apmeklēt arī kādu fado koncertu. Būt Portugālē un nedzirdēt fado, ir tas pats uzbraukt paronāmas ratā ar maisu galvā. Tad nu mūsu Milda, izpētījusi interneta resursus un apmeklētāju atsauksmes, atrada vienu restorānu tepat Bairro Alto, kas esot salīdzinoši lēts un jauks. Nolēmām, ka nav ko vilkt garumā un jāiet jau ceturdien. Tā nu Milda mums piecām personām vakar  rezervēja galdiņu šajā vietā.

Pirms, turpinu ar tālāku notikumu aprakstu, iepazīstināšu jūs ar pašu fado. Fado ir īpašs dziedājuma veids, kas raksturīgs vienīgi Portugālei, tāpat, kā piemēram, flamenko Spānijai. Šim dziedājumam raksturīga pamatīga skumju pieskāņa. Parasti tā ir tāda kā želošanās par dzīvi, tikai mūzikas izpildījumā. Lūk pievienoju ļoti tēlainus aprakstu no interneta rsursiem, lai jums rastos labāks priekštats:

"Fado – tā ir portugāļu jūrnieku sievu melno plīvuru mūzika, Lisabonas baltā Betlēmes torņa mūzika, kas, jūrniekus un zvejniekus pavadot un sagaidot, skan Težu krastā. Tā ir mūzika, kurā saplūst šķiršanās skumjas un ilgi gaidītas satikšanās prieks – gluži kā vienā no dziesmām: “tas viss notiek, tas viss ir skumji, tas viss ir fado”.

Fado nosaukums radies no latīņu „fatum” ir liktenis. Paplašināts nosaukums ir fado saudada, kur „saudada” nozīmē skumjas, smeldze, ko var dzirdēt šajā mūzikā. Tā nāk no tautas, no pilsētas, no nabadzīgajiem kvartāliem, kur savācās visi nogurušie cilvēki ar salauzītām un izmocītām dzīvēm, savām sāpēm. Fado dziedājumā tekstam liela nozīme. Tie bieži ir kā balādiski stāstījumi, lūgšanas, elēģijas, žēlošanās, muzikāls savas dzīves, savas sāpēs vēstījums. Fado liktenis ir līdzīgs kā blūzam, kurš cēlies pie vienkāršās tautas, tika uztverts kā „zemu” ļautiņu izpaušanās, taču tagad kļuvis populārs visā pasaulē."

 Nu, lūk, kuram gan negribas paklausīties, kā citi žēlojas par savu dzīvi? :D Šim notikumam par godu pat savu zolīdo kleitu uzvilku, neiešu takš uz tādu restorānu šortos. 

Satikāmies ar Mildu un Giedri gandrīz pie paša restorana. Ejot iekšā mums zolīda paskata kungs vaicā vai esam rezervējušas galdiņu, un protams lepni atbildam, ka esam. Ar katru sperto soli restorāna dzīlēs manī uzbango sajūta "kau kas nav riktīgi". Ziniet, galdi klāti ar baltiem galdautiem, uz kuries skaisti servētas salvetes un vīna glāzes. Pārējie apmeklētāji izskatās kā no sabiedrības augšējiem plauktiņiem nākuši. Un mēs te nabaga studenti, visā šajā greznum zolīdajā atmosfērā, - jutos kā zivs bez ūdens. 

 Mums tiek ierādīts galdiņs, pasniegta ēdienkarte. Atveru, skatos uz cenām un spriežu-jā ,vīni te tik tiešām dārgi, tā vidēji ap 30 eur. Meklēju kur ēdienkarte, bet izrādās kā tā jau arī ir ēdienkarte, tikai es lasīt nemāku. Viena maltīte vidēji 30 eur-gribas pa galvu pa kaklu mesties prom. Bet nevaram tač Mildu pamest, un ja jau esam nolēmušas fado paklausīties, tad vismaz kaut vīnu uz visām iedzersim. ( Labi, šoreiz no vīna atteicos). Visas viena uz otru bailīgi blenžam-esam kā peles slazdā. Pie uzkodu sadalījuma atrodam, ko nedaudz vairāk pa mūsu kabatai-saldo ēdienu un nelielas uzkodas. Tā nu pasūtīju pa 14 eur ceptu sieru. Pārējās meitenes pa saldajam ēdienam, - tādās pašās cenās. Mēģinām novilcināt laiku, sakot ka nav ieradusies vēl viena meitene, ko gaidām. Jā, vakara gaitā mums pievienojās arī viena čehiete Lucka.

Beidzot pie mums pienāk oficiants, un mēs nedroši izdaram savus pasūtījumus, jo pirms tam tas pats oficiants kaut ko mēģināja mums skaidrot par to, ko drīkstam un nedrīkstam ņemt. Un mums ne jausmas nebija par ko viņš tur mūld!

 Sākas koncerts un mēs saņemam savus pasūtijumus. Man uz milzīga šķīvja nelielā stūrī uztupināti daži siera gabaliņi-nu smieklīgi. Un garšoja kā ziepjūdens. Bet mēģinu sev iestāstīt, ka es maksāju par koncertu-ne ēdienu. Un fado tiešām brīnišķigs, dzīvā mūzika sveču gaismā un vēl labā kompānijā. Pa šiko!

Bet tad jau pie mums atkal klāt oficiants, un jautā ko vēl pasūtīsim-sakām, ka neko. Šis savukārt sāk mums skaidrot, ka vienam cilvēkam minimālā summa, kas tajā vakarā jaiztērē ir 25 eur, kuros arī cena par koncertu iekļauta. Mums acis kā apkštasītes-esam bez valodas, būtu zinājušas.....Sākam sačukstēties-ko darīt, ko sūtīt, kā šo situāciju labot. Kamēr mēs te šausmināmies, koncerts jau tuvojas noslēgumam. Atkal mūs apciemo mūsu paziņa oficiants, un informē, ka pirmais koncerts beidzies, un viņš mūs varot parcelt pie cita galdiņa, jo viņiem te jāsagatavojas nākamai izrādei. Nu nav jau izvēles, un neesam vēl izlēmušas, ko ņemt. Tā nu esam pie jauna galdiņa. Un turpinām meklēt lētākos variantus, jo pastūtīt vienkārši nav ko-tā lai kopā būtu 25 eur, jo lētākais ēdiens te tik par 14 eur. Te atkal no nekurienes uzrodas mūsu paziņa un saka, ka mūsu roblēma esot atrisināta un norāda uz blakus galdiņu. Izrādās, kamēr mēs četras, acis pārbolījušas štukojam, ko iesāk, mūsu šarmantā Giedre ar blakus galdiņu flirtē-tur 4 biznesmeņi sēž. Tā nu šie mums uzsauc  dārgu vīnu, nezinām kā pateikties. Bet viņus, redz, tikai urda jautājums -no kurienes mēs esam, un vīns ir labs sākums sarunai. Tā nu skaidrojam, kas un kā-šie pārsteigti, jo nosprieduši, ka mēs no Vācijas. Paskām paldies par vīnu un turpinām baudīt fado. Domajam, ka mūsu parāds ar dārgo vīnu izlīdzināts. Bet kurš tev deva? Nekā-bārmenis atkal klāt-tā nu šoreiz pasūtam kaut ko citu-es mistiska veidojuma siera kūku. Nu, protams, ka negaršoja.

Bet vakara noslēgumā jau naudai vairs nav nozīmes, esam salasījušas katra savus 25 eur un smejamies par mūsu bezcerīgo stāvokli. Sākam štukot kā varētu pa WC logu izbēgt vai virtuvē traukus pamazgāt (joks)....

Patiesībā esam sajūsmā-koncerts fantastisks, ēdiens draņķīgs, atmosfēra- sākam iejusties.

Lūk, zemāk varat paši paklausīties (ne gluži no mūsu restorāna, vairāk apjausmai):