Pasaules malā

Man ir silti, man ir labi, jo šodien bija LIELAIS šopings.  Mugurā man siltākais kamzolis, ko spēju atrast, kājās feikās aitādas čības un garās kaprona zeķes, un pārējie pirkumi izmētāti pa istabu. Esmu bruņojusies un gatava sagaidīt portugāļu ziemu bez kamīna un krāsnīm. Beidzot man ir arī rudens zābaciņi, jauns auskaru pāris un vēl šis tas. ŪUuunnnn Ievū, es tev atradu tāaaaadus pāvveidīgos auskarus, tik smukus toč neesmu redzējusi. Jā, labi-nav gluži made in Portugal, bet ticu un ceru, ka tev patiks :D

Esmu tā teikt viens pats mājās :D Šodien takš 31. oktobris, kad portugāļi atzīmē amerikāņu tradicionālos Halloweenus. Metro stacijā satikām pāris briesmoņu, un šovakar katrā otrajā bārā un klubā  esi laipni gaidīts savā maskā... Arī Madža aizpērās uz otru pilsētas malu, ciemoties pie poļu meitenēm. Es devu priekšroku klusam varakaram mājās ar tēju, šokolādi un dažu labu filmu. Un arā arī stipri smidzina, nu nevelk šovakar uz ballēšanos. 

Biju pirms kāda brītiņa pie Dominika un Izas, atdāvāju šamējiem savu pēdējo Laimas šokolādes kasti, kas tika arī novērtēta. Apmainījāmies ar bildēm, un gremdējāmies atmiņās par Ziemassvētkiem - apcerējām ilūzijas par Salatēti un eglīšu rotājumiem, un tradicionālajām maltītēm...

Šodien metro satiku savu pasniedzēju un koordinātori, pārmijām dažus teikumus un uz atvadām dabūju tradicionālās bučas uz vaigiem. Nu nekad dzīvē neiedomātos, ka kādreiz dabūšu buču no pasniedzēja :D Jā, viņi te visi bučojas pa labi un kreisi-ne tā kā mēs-tikai pa dzimšanas dienām. Bet nu neteikšu, ka esmu sajūsmā par šito tradīciju, labāk tad tikai vienreiz gadā, bet no sirds.

Un starpcitu, man bija sasodīti jauka nedēļas nogale, bagāta ar saulrietiem un mātes dabas dāvanām. Sestdien ar Madžu izčammājušās no savas migas nolēmām aizpērties uz Belemu pēc slavenajām Belemas kūciņām. Protamas, nevarēju laist garām arī dažus ievērojamākos apskates objektus, kur 100% no tiem bija slēgti. Bet mēs kā zinājušas, ieradāmies šeit, lai novērotu vienu no skaistākajiem saulrietiem ever. Tādas krāsas, ka tik turies, pat mana kamera nespēja sabojāt to košumu un iespaidu. Bildes zemāk. Jā, un kūciņas, kaut baudītas aizdomīgā resturānā, šķita ļoti gardas :)

* * *

Svēdiena kā īsta konfekte. Tas ir visai neiedomājami-vienu vakaru tu baksti ar pirkstu kartē, bet jau nākamajā esi vietā, par ko pat iepriekš dziredejusi neesi. Šis ir stāsts par Sesimbru un Setubal-divām mazām pilsētelēm ar burvīgu skatu uz okeānu.

Tās dienas rīts sākās ar skumjiem jaunumiem-Madža pēc savām sērfa nodarbībām šķita tā kā apslimusi, un tāpēc nolēma palikt mājās-tā nu galu galā ekskursijā devāmies vien mēs trīs-es, Iza un viena ungāriete Diāna, ko pirms tam pat nepazinu. Viņu mums Madža piespēlēja. Kaut arī sākumā baiļojos, kā atradīsim ceļu uz 40 km attālo Sesimbru, viss galu galā gāja kā smērēts. Nepagāja pat stunda, kad ar starpilsētu autobusu jau bijām galā. Kā nonākušas Sesimbrā secinājām, - ciemats tiešām maza mēroga- nepilnās 2 h paspējām apskatīt gandrīz visus svarīgākos objektus - dažas vecas baznīcas, kapsētu un, protams, pludmali. Vazājoties pa mazajām simtgadīgajām ieliņām, vērojām kā vietējie kulināri servē un štovē vietējās jūras veltes. Te iespējam nodegustēt kā krabjus tā zobenzivis, bet mēs priekšroku devām saldējumam. Tālāk izlēmām doties uz 7km netālo Cabo Espichel, kas burtiski laupīja mums valodu. Tā ir vieta, kā mēs nosmējām-pasaules malā. Šeit tu jūties kā Robinsos Kruso nekurienes vidū. Viss, ko redzi, ir pusabrucis klosteris, bāka, okeāns un klintis. Šī vieta ir tāda kā milzīga klints radze pussalas veidolā, kas iesniedzas dziļi okeānā. Stāvot pie klintsmalas, kur tev pie kājām pārsimtmetrus zemāk šņācošs okeāns-sajūtas neaprakstāmas.Viena no skaistākajām vietām, ko esmu redzējusi. Bet diemžēl vien nieka 2 h mums bija atvēlētas, lai baudītu šo dabas brīnumu-satiksme te vēl retāka kā Ancē, tādēļ bija jāpaspēj atpakaļ uz tās dienas pēdējo autobusu uz Sesimbru.

Nonākušas atpakaļ Sesimbrā uzmeistarojām nelielu pikniku okeāna krastā ar sviestmaizām un augļiem. Ēdot vērojām kā vietējie puišeļi trenējas sērfošanā,- viņiem tas ir tas pats, kas pie mums, piemēram, skeitbords.

Pusdienojam

ēdienkarte

pludmale Sesimbrā

Savās melnajās drēbēs biju īsts saules magnēts

patīkams ielas gals

Cabo Espichel

Iza un Diana

uz kraujas malas

Un galu galā dienas otrajā pusē mēs nokļuvām arī Setubal. Nedaudz lielāka kā Sesimbra, bet nevarētu teikt ka cilvēku šeit vairāk satikām. Satiksmes uz ielām gandrīz vispār nekādas-ej kur un kā gribi-dažbrīd attapāmies ielas vidū. Atmosfēra-mājīga un sajūies kā savējais.

Setubal: