Draugos ar Kolumbu: Astalavista!

Turpinājums....

Nu jau ir ceturtdiena un man vairs īsti nav ne jausmas, cik cilvēkiem esmu novēlējusi priecīgus Ziemassvētkus, un no cik esmu atvadījusies uz visiem laikiem. Katru vakaru viens un tas pats-puņķi un asaras, pēdējās kopbildes un solījumi satikties atkal. Svētdien atvadījāmies no Giedres. Bija neliela pasēdēšana viņu dzīvoklī ar karstvīnu, rasolu un kūku. Un rasols bija pasakains-pietrūkst. Bija čehu bariņš, spāņi un mēs. Apmainījāmies arī ar dāvanām. Tiku pie mīļa apsveikuma un gardām trifelēm. Toties mūsu leišu meitenes dabūja katra pa Ančiņu vasarai un Laimas šokolādei. Devām visiem noprovēt arī LV balzamu-maigi būtu teikt, ka visi bija sajūsmā, īpaši spāņi. Viņiem šī dzira, lai cik neticami tas arī neizklausītos, ir īpašā topā. Pat tik rīkota pudeļu fotosesija. :D

Atcerējāmies vecos labos laikus, arī mūsu draugu gorillu. Šobrīd Giedre ir jau sveika un vesela Lietuvā. Cerams, mēs viņu vēl satiksim Viļņā, jo viņa apsolīja mūs nogādāt no lidostas līdz autobusam. Jā, starp citu, mēs ar Madžu izlidojam no Lisboa 16. janvārī un 17. janvārī iebraucam ar autobusu Rīgā. Ha, tieši dienu pirms Mika dzimšanas dienas. 17. datumā aizbraucu, 17. datumā atgriežos.

Protams pirmdien turpinājām svētdien iesākto. Tikai šoreiz savācāmies uz ielas, precīzāk- karuseļu parkā. Un tad tik sākās! Mums ne vairs 21 bet 12 gadu levelis. Skraidījām no vienām atrakcijām uz citām. Madža atšķirībā no manis noprovēja visu iespējamo. Man bez trakajiem riņķa dančiem atlika mašīnītes-atceraties tās, kur galvenais mērķis ir ietriekties otrā. Nu, tas tik bija jautri! Pēcāk attapāmies kārtējo reizi Bairro Alto. Aizmirsu pieminēt, ka pat Pasniedzējs Pedro mums pievienojās. Vispār viņš pēdējā laikā aizvien vairāk apgrozās mūsu aprindās. :D

Domājat ar pirmdienu pietiek? Protams, ka nē! Otrdienas vakarā ballīte pie mums, par godu čehiem, kas aizlido trešdien. Madža tīrīja grīdas, kamēr es vēl steidzu pildīt novēlotu mājas darbu. Pēcāk abas servējām galdu, un gādājām par omulīgu atmosfēru. Izveidojām pat svētku dziesmu izlasi. Vismaz es ar paveikto biju sajūsmā-nekad nebūtu iedomājusies, ka mūsu mājoklis var šķist tik omulīgs. Sveces, lapiņu virtenes, mūzika un našķi. Uzzīmējām svētku eglīti, kas tika pielīmēta pie durvīm, un kuru vakara gaitā mūsu ciemiņi izrotāja ar laba vēlējumiem. Kopumā brīnišķīgs vakars. Skumjas, kas vijas ar prieku. Vēlāk aizstaigājām līdz Tēžu upes krastam, kur baudījām Lisboa naksnīgo skaistumu. Jā, un atkal bildes, bildes un bildes. Tikai diemžēl nebūs jums daudz, ko rādīt, jo neesmu vēl pie šiem foto tikusi.

Šorīt 10.40 Madža mani atstāja par galveno dzīvoklī, jo pati devās pie māsas uz UK. Vakarā ar Mildu un atlikušajiem Erasmus (kas aizbrauc rīt) dodamies uz ķīniešu ēstuvi, kur par 8 EUR ēd tik cik lien....

Šobrīd izskatās, ka Ziemassvētkus sagaidīšu ar Mildu, Diānu un viņas diviem draugiem itāļiem. Pirmoreiz iešu uz svētku dievkalpojumu pēc pusnakts uz Sē katedrāli, ja plāni nemainīsies. Un Milda apsolīja, ka viens no svētku ēdieniem būs rasols...