Zaļumos

Lai kompensētu švako kameru, nākas aizņemties bildes no kursa biedriem :D

Pirmdienas ir brīvdienas. Vakar tā kārtīgi izgulējušās devāmies ar lietuvietēm un vienu čehieti un ESN biroju, lai pieteiktos braucienam uz Sintru-vienu no zaļākajām lielpilsētas daļām. Bet diemžēl nokavējām nieka 10 min, kad pēdējās vietas tika jau aizņemtas. Tāpēc, lai labotu šo netaisnību, esam izlēmušas nākamajās brīvdienās turp doties pašas uz savu galvu. 

Vakara cēlienu pavadījām apskatot Lisabonas lielāko parku, kas iekopts par godu Eduardam VII. Parks tad arī nosaukts šī Anglijas karaļa vārdā, kurš te viesojies 1903. gadā, lai stiprinātu abu valstu attiecības. Parks atrodas netālu no Pombalas marķīza laukuma, kura centrā ir milzīga šī aristokrāta statuja ar lauvu pie sāniem. Šis laukums iezīmē arī Liberdadas ielas noslēgumu. Parks gluži nebija tāds kā gaidīju. Mazliet par simetrisku un formālu, es ziniet mīlu haosu. Koki sastādīti striktās līnijās, abpus zaļumiem pelēks bruģis. Lieliski piestāvētu militārām parādēm ne apskatei. Bet parks veidots tādā kā slīpumā, un kad gandrīz nemanot nonāc līdz tā tālākajam galam, paveras skaists skats uz piekājē gulošo pilsētu un tālumā redzemo līci. Apejot apkārt parkam atklājām Botānisko dārzu, kurš diemžēl uz to doto brīdi bija jau slēgts, bet arī mūsu fotoaparāts bija atrubījies, tādēļ nolēmām atnākt citu dienu. Pēcāk nodegustējām pa saldējumam, kurus tiesājām sēžot uz soliņa Liberdadas ielas vidū. Tu sēdi, izgaršo, - kamēr tev apkārt dzīvākā satiksme un ļaužu pūļi. Pirmoreiz ko tādu darīju!

Pēc  parka apmeklējuma devāmies ar metro uz Colombos lielveikalu iepirkt pārtikas krājumus. Vēsā mierā vazājāmies pa veikalu, mēģinot atklāt ko jaunu. Izdevās! Atradām rīsus paciņās, nopirkām ēdamos kastaņus, kurus Alesandra apsolīja pamācīt kā pagtavo un atradu arī marinētus gurķīšus. Braucot mājup, ar Madžu tika slēgtas derības par to, ka turpmākās divas dienas neiesim uz veikalu, jo Colombo mūs pamatīgi aptīrīja. Tā nu tagad brāši turamies.

Bildes no parka: (un vēlreiz atvainojos par kvalitāti, dzīvē viss daudz saulainākās krāsās)

Botāniskais dārzs:

Šodien starp lekcijām aizšmaucām uz vakar atrasto Botānisko dārzu. Dārzs patiesībā bija daudz mazāks kā pirmajā bridī šķita, paspējām visu iziet mazāk kā h laikā. Šeit atrodama viena no lielākajām subtropu augu kolekcijām Eiropā. Tas bija tieši tas, kā man šeit Lisboa tik ļoti pietrūka, dzīvās dabas, jo vairāk vai mazāk - cilvēka roku darbs neatsver dabas skaistumu. Dārzs atgādināja Amazones džuņgļus no Discovery kanāla. Visapkār visdažādākās zaļā nokrāsas. Dārzs vairākos līmeņos, ar izbūvētām taciņām. Redzējām šeit kaktusus, efejas, palmas, bamubusu, līdakastes, alveju un vēl veselu kaudzi nepazīstamu augu. Arī putni šeit raduši mājvietu, un čivināšana pavadīja mūs visu ceļu. Ik uz soļa bija kāds ūdenskritums vai dīķītis. Tomēr man radās šādi tādi ierosinājumi vadībai:

1. Būtu spilgtākas emocijas, ja fonā skanētu meditatīva mūzika.

2. Kādā palmā derētu uzdzīt mazu mīļu merkaķēnu.

3. Ūdens krātuvēs varētu ierīkot mākslīgos krokodilus, kas ejot garām izlien no ūdens un tevi nobiedē.

Kaut kas ļoti latvisks un skaļš

Cilvēki laikam ļoti baidās aizmirst savu vārdu

Maskēšanās