Sintra

Bom dia, amigos! (Labdien, draugi!)

Sākšu ar vūlkāna izvirdumu manī, pirms pievērsīšos izglītojošajai daļai. Tātad man šo divu dienu ietvaros radušās divas teorijas: 1. Vai nu Lisboa mani piebeigs... 2. ...vai arī kļūsu par kultūristu ar pamatīgiem kāju bicepsiem. Vakar izkāpjot vilciena pieturā, kur mani no visām pusēm ieskāva kalnu grēdas un to virsotnē pilis un redzot manu ceļojuma biedru kārās acis, gribēju lekt atpakaļ vilcienā un braukt uz savu daudz līdzenāko Bairo Alto. Pirms šī ceļojuma man prātā jau daudz maz bija ieskicēts Sintras tēls-līdzena maza pilsētiņa ar daudz zaļojošiem parkiem un strūklakām. Še tev-,protams, ka viss bija apgrieztā secībā. 

Tā nu man bija jāatklāj sevī slēptās enerģijas un spēka atliekas, lai pievārētu monstrus kuros devāmies. Tas bija ilgs ceļš augšup, vienu brīdi likās, ka pusceļā uz kāda klints gabala arī palikšu, bet galu galā brīnumi taču notiek-un nokļuvu galamērķī. Patiesībā pārvarēju pēcāk vēl vienu tādu pašu monstru, jo devāmies arī uz citu pili. Labs ir, tas par emocionālo daļu, tagat pievērsīšos detaļām un saturīgākai informācijai ;)

Sintra

Tā nu 9. oktobrī ar Madžu devāmies uz Rossio vilciena staciju, kur 8.01 no rīta bija paredzēts brauciens uz attālo Sintru. Šeit, stacijā, mūs sagaidīja arī pārējie 20 kursa biedri, gatavi doties iekarot nezinamo. Brauciens ilga aptuveni 40 min, kuru laikā apspriedām muzejus ar beigtiem cilvēkiem. 

 Pati pilsēta Sintra ir daļa Lisabonas, vai arī to varētu aprakstīt tāpat kā Anci, kura atrodas zem Ventspils novada. Pilsētas vārds cēlies no mēness dievietes vārda "Sintija", kuru tai devuši paši romieši. Šobrīd pilsētu apdzīvo aptuveni 33 000 iedzīvotāju, kuru galvenais iztikas avots ir tūrisms. Sintra ir slavena ar savu kūltūras mantojumu- daudzajām moru celtajām pilīm un villām. Jau no laika gala šeit mitinājušās karaliskās personas vairākās paaudzēs. Daži no apskates objektiem pat iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šī ir vieta, kuras apskatei ar vienu dienu ir daudz par maz. Kaut arī cēlāmies tik agri, paspējām apskatīt tik vien kā trīs pilis. Bet tas bija to vērts. Starp citu Sintra atrodas vien 18 km attālumā no Atlantijas okeāna, ko varējām saredzēt no piļu torņiem. Pilsēta ģeogrāfiski atrodas Sintras kalna pakājē, tādēļ vēsturiski visdrošākā vieta cietokšņu celšanai tika atdzīta kalna virsotne. Un ticiet man, ja es būtu iebrucējs šajā zemē, Sintra būtu pēdējā vieta, ko vēlētos ieņemt, jo nokļūt līdz pils mūriem ir murgs, vēl jo vairāk, ja tev pie sāniem ir zobens un plecos smagas bruņas.

Mūsu pirmais bezmaksas apskates objekts bija Nacionālā Pils, kas atrodas Sintras galvenajā laukumā. Šī vieta kalpojusi kā vasaras rezidence karaliskajām personām. Domāju, ka Jūs droši vien neinteresēs vai tas bijis Pedro V vai Pedro VII...vai vēl kāds tur karalis. Vairāk par pils iekšpusi, man patika tās piedāvātie skati ārpusē. No logiem pavērās brīnum skaistas ainavas uz dusošo Sintru. Māju sarkanie jumti, palmu virsotnes un kalns, kas sniedzas turpat vai debesīs. Iekšpuse, nekas īpašs, manuprāt, vienīgie ievērības cienīgie objekti bija pils griesti, jo tie veidoti, gandrīz kā atsevišķi mākslas darbi. Īpaši skaita šķita Balto gulbju zāle. Zemāk aplūkojamas dažas bildes no šīs pils.

Pils no kalna virsotnes

Pils no apakšas, un tie divi nav torņi, bet gan skursteņi

Skati  no pils loga

Pils tuvplānā

Pils griezti Balto gulbju zālē

Iekšpagalms

Karaliskā gulta, daudz par īsu vidusmēra latvietim

Griezti Galeonu zālē

Ķēķis

Es un Giedre pie veldzējošās strūklakas

Moru pils

Jā, laikam tikai Mori bijuši spējīgi uzcelt pili pašā augtākā kalna virsotnē. Pats kalns viens vienīgs klints bluķis un akmeņi, kas apauguši ar kokiem un krūmiem. Ceļš augšup-manus pārdzīvojumus jau lasījāt, vienīgi vēso vēju piepirsu minēt. Jo augstāk rāpies, jo patīkamāku veldzi gūsti. 

Nonākuši kalna virsotnē pie pils vārtiem secinājām, ka šeit nedarbojas svētdienas atlaides un mums kā nevietējiem ir jāmaksā pilna cena. Nopirkām kombinēto biļeti ar kuru bijām tiesīgi apskatīt vēl vienu pili un kaut kādu dārzu, ko tā arī neatradām. Kopā samaksājām 14 eur, un tas vēl ar atlaidi, jo pirkām kombinēto.

Par arhitektūru un interjēru grūti ko teikt, jo no pils palikušas tik vien kā drupas un akmeņu kalni. Šī vieta vairāk tiek izmantota kā skatu tornis, ne kā apskates objekts. Un cilvēkiem ar vājiem nervien un fobijām no augstuma šeit nav ko meklēt, jo ejas šeit šauras, un aiz tām-bezdibeņi. Dažbrī uz vienas ejas cilvēku vairāk kā vajag, un tad tu balansēdams uz nāves robežas mēģini šamējiem tikt garām. Jā, mamm, tevi uz šejieni noteikti nevedīšu :D Toties skati kā jau vienmēr atsver visus pārdzīvojumus un bailes. Kombinācija ne pa jokam: pilsēta pie kājām+zilais okeāns+ dzidrās debesis....

Skatieties paši:

Uz augšu vien, uz augšu vien

Mūri, ārējās sienas

Es takš' teicu, ka daudz akmeņu :D

Jā, un tādi te meža zvēri, satiku pusceļā uz virsotni

Debesis+okeāns+pilsēta

Nu šī vēl nav tā šaurākā eja, bija trakākas

Nepazīstu šo cilvēku...jo es nekad nebūtu tur uzkāpusi

Ir augstumiņš

Latviete, latviete. lietuviete, lietuviete un polis

Mani potebciālie un jau esošie draugi

Ne visi spēja izturēt līdz galam :D

Penas pils

 Tās dienas skaistākais un ievērojamākais objekts. Bildēts vienīgi no ārpuses, jo iegšpusē tas strikti aizliegts. Arī Penas pils celta kalna virsotnē, toties šeit vismaz arhitektūra un interjērs saglabājies. 

Uzrāpušies līdz pils ieejai, atradām mājīgu ēnainu vietiņu kur nobaudīt līdzpaņemtās pusdienas. Apēdu savas sviestmaizes kāru muti. Tad sadalījušies pa mazākām grupiņām gājām lūkot, karaļa apartamentus. 

No iekšpuses pils greznu greznā, pārspēj daudzkārt Rundāles. Ornamentiem grebta mēbeles, dažādi skaistumnieciņi, kamīni, trauki, zīda tapetes, baldahīna gultas, graciozas skulptūras-viscaur jūtama senatnes atbalss. Vienotais pils elements-krāsas un viss arābiskais, pils iejas un tuneļi kā no 100 un vienas nakts pasakām. Ejot pa pili un lasot informācijas tablo, jūties kā pēdējais bomzis, jo vienai karalienei lūk desmit istabas-viena, kur pārģērbties, viena kur privāti palasīt, viena, kur privāti pasēdēt, viena, kur smiķi uzlikt, viena kur atpūsties.....Vienā dienā stundu par maz, lai visās pabūtu. 

Ūn bildēees: 

Arābiskā stila arkas

Krāsas un vēlreiz krāsas

Divas Madaras

Giedre un mēs

Sargtonī, vienīgā vieta, kur varēju bildēs atvērt acis, jo citur saule par spilgtu

 

 10 h ilgais ceļojums beidzās centrālajā laukumā, slēpjoties aiz pils mūriem un ēdot vietējās kūciņas, kas katram tūristam esot jānobauda. Mājup devāmies emociju pilni, bet fiziskai izlietoti.

Un lūk, kāds video, ko nejauši atradu, kas atklāj Portugāles īpašo šarmu, un dažviet tur redzamas vietas, kur jau pabūts, tai skaitā Penas pils.  Jauku skatīšanos :