Divi, nulle, viens un divi

Tik tak, tik tak-laiks iet un iet, un nedomā apstāties...Palikušas nu jau vien 10 dienas, līdz brīdim, kad sacīšu „ardievas” Portugālei. Bet arī 10 dienas ir pietiekami ilgs laiks, lai kalnus gāztu...

Šodien pabūts skolā, nodoti pēdējie darbi, tagad vēl tikai rezultāti jāgaida...

Ko tad jaunu Jums varu pasacīt? To, ka beidzot gribu mājās! Ne jau te sliktāk kļuvis, vienkārši tu jūti, ka tevi gaida, tu pats gaidi, un it kā atkal radies tilts uz mājām-plāni, norunas, darāmi darbi.

Bet nu jau par veciem jaunumiem! Kāds noteikti pamanīja, ka vecais kalendārs nu jau atkritumu grozā un vietā nācis pavisam jauns. Tad nu laimes, mīļie, tai 2012. gadā!!!! Svinēsim, jo kā ziņās teikts, pasaules gals atlikts vēl uz pāris gadiem  :D

Mans Jaunais gads tika sagaidīts visai savdabīgās krāsās. Gluži ne tā kā plānots, vēl joprojām grūti saprast-patika vai nē... Devāmies mēs trīs ( es, Milda n Madža) uz Orienti otrā Lisboa galā, lai krastmalā salūtu sagaidītu. Braucām saspiestas metro, pūlis mūs burtiski aizstūma uz notikumu vietu. Pa ceļam vēl kāds mēģināja piepelnīties pārdodot šampja pudeles, ja nu gadījumā kāds piemirsis. Salūts pa kruto! Labi, varbūt nepārspēj, pēc dzirdētā, salūtu šogad Ventspilī, bet mums bija gana labs. Mēģinājām pēc spāņu tradīcijām rīt tās 12 vīnogas ar visām vēlēšanām. Bet kaut kā par lielu nopirktas, un jau pēc kādas piektās atmetu ar roku :D Tad kad sita pusnakti iekļuvām šampanieša lietū, kur blakus stāvošie kaimiņi nu galīgi neskopojās. Sveicām Jauno gadu katra savā valodā... Pēc svinīgās ceremonijas, kad masas sāka izklīst, devāmies papriecēt acis pie upes....Un Mildas viesmīlības dēļ tikām pie trim ākstiem. Trīs portugāļu džekiņi -paši uzdevās par 20 gadniekiem, bet vienam labi ja 16 dotu. Tad nu tādi mūs izprašņāja par latviešu meiteņu kritērijiem, sūdzējās cik neaptēstas esot vietējās, un tad vēl šādi tādi pazākājās. Toties vismaz 5 min laikā mācēja kubiku rubiku sastādīt un cik varēja spriest, pacani  (paldies, Matīsam par leksiku) arī diezgan zinoši politikas jautājumos. Bet cik tad ilgi var klausīties tukša vēja tarkšķēšanā-nolemjam doties atpakaļ svinēt uz Bairro Alto. Un tad sākas vakara „labākā” daļa-tusēšana autoostā starp miljoniem citu cilvēku. Autobusi kursē reizi h un tad arī uz vienu tādu kaudzēm tautas gaida. Nu neko, tā arī līdz pieciem rītā padeldējām autoostas solus (labi, ka vismaz tādus atradām). Nekas interesants neatgadījās, neskaitot to, ka Madžai piesējās viens čubraks, kurš uzprasījās uz naktsmājām. Lai cik reizes arī šim skaidrotu, ka nav mums vietas (un pat ja būtu), mēs viņu izmitināt nevaram. Bet tad jau arī autobuss klāt-un dodamies mājās. Nonākušas galā secinām, ka šeit ballīte beigusies. 

Mirkļi no salūta

Trīs Baltieši svin jauno gadu Portugālē

Salut!

Šodien pēc skolas devāmies stundu ilgā braucienā uz Costa de Caparicu. Tā ir pludmale pie Atlantijas okeāna Almadas pusē. Beidzot īstenojām savu sapni dzert vīnu saulrietā pie okeāna. Cilvēku tikpat kā nebija, toties viļņi pamatīgie. Jā, viena no lietām kā man pietrūks-okeāna, tā ziluma un spēka. Ja mūsu bagātība ir meži, tad Portugāles-plašais Atlantijas okeāns. Izklājām savus paliknīšus un tā arī pavadījām laiku blenžot saulei tieši acīs. 

Mūsu piknika galds

Mani alu zīmējumi

Kā te pietrūkst?

Rīt dodamies atkal uz Sintru un Cabo da Rocu-galējo Rietumu punktu Eiropā.

P.S Tiem, kas Jaunajā gadā vēlas pamielot ne tikai savus punčus, bet arī garīgo savas būtības daļu, aicinu pievienoties domu biedru grupai draugiem.lv „Jūras vārti”. Šeit Jūs informēšu par jaunākajiem notikumiem un iespējām. Adrese:

http://www.draugiem.lv/group/16076588/tn-juras-varti-piedava-maksla-bohema-jauniba/